zubrīt sarunvaloda
zubrīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
zubrīšana lietvārds; sieviešu dzimte
zubrītājs lietvārds; vīriešu dzimte
zubrītāja lietvārds; sieviešu dzimte
Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
PiemēriZubrīt ģeometriju.
- Zubrīt ģeometriju.
- Mūs nemācīja zubrīt tekstus, bet gan domāt un analizēt.