zubrīt sarunvaloda
zubrīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
zubrīšana sieviešu dzimte, lietvārds
zubrītājs vīriešu dzimte, lietvārds
zubrītāja sieviešu dzimte, lietvārds
Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
PiemēriZubrīt ģeometriju.