Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
padzīt
padzīt -dzenu [-dzȩnu], -dzen, -dzen [-dzȩn], pag. -dzinu darbības vārds; transitīvs
1.Piespiest, likt atstāt (piem., kādu vietu, darbu).
PiemēriPadzīt no mājām.
  • Padzīt no mājām.
  • Padzīt negodīgu darbinieku.
  • Padzīt no amata.
  • pārnestā nozīmē Sniegu saule dažās dienās padzinusi no zemes..
1.1.Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
PiemēriPadzīt ienaidnieka karaspēku.
  • Padzīt ienaidnieka karaspēku.
  • Padzīt okupantus.
1.2.pārnestā nozīmē Pavājināt, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriKā padzīt skumjas?
  • Kā padzīt skumjas?
  • Padzīt drūmas domas.
  • Padzīt miegu.
2.Dzenot panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīt, piem., stumjot, grūžot (kur, kādā virzienā u. tml.).
PiemēriPadzīt lopus uz māju pusi.
  • Padzīt lopus uz māju pusi.
  • Padzīt govi ar rīksti.
  • Padzīt ķerru uz priekšu.
  • Padzīt divriteni malā.
3.Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
PiemēriSuns padzen arī kādu zaķi.
  • Suns padzen arī kādu zaķi.
Stabili vārdu savienojumiPadzīt jokus. Padzīt muļķi. Padzīt velnu.
  • Padzīt jokus idioma pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
  • Padzīt muļķi idioma pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
  • Padzīt velnu idioma pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.