uzcirst
uzcirst -cērtu [-cȩ̄̀rtu], -cērt , -cērt [-cȩ̄̀rt], pag. -cirtu transitīvs, darbības vārds
1.intransitīvs Uzsist, parasti spēcīgi (pa ko, kam, kādu).
PiemēriUzcirst dūri uz galda.
1.1.Cērtot trāpīt (uz kā, kam).
PiemēriPļaujot uzcirst izkapti uz akmens.
2.sarunvaloda Uzvilkt (apģērbu, apavus), uzlikt (cepuri), parasti uzpošoties.
PiemēriUzcirtu jaunos svārkus.
3.Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
PiemēriUzcirst apaļkoku guļbūvi.
3.1.Cērtot, kaļot u. tml. izveidot (kā virsmu).
PiemēriUzcirst vīlei zobus.
4.apvidvārds Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
PiemēriUzcirst sienu čaganā kārtā.
Stabili vārdu savienojumiUzcirst apkakli.