uzcīnīties
uzcīnīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriUzcīnīties ar bērnu ratiņiem pa pakāpieniem.
1.1.sarunvaloda, neliterārs Cīnīties (ar kādu, ko arī par ko) – parasti sportā; cīnoties nokļūt (līdz kādai vietai vērtējumā).
PiemēriUzcīnīties ar spēcīgu pretinieku.