uzcirst
uzcirst -cērtu [-cȩ̄̀rtu], -cērt , -cērt [-cȩ̄̀rt], pag. -cirtu darbības vārds; transitīvs
1.intransitīvs Uzsist, parasti spēcīgi (pa ko, kam, kādu).
PiemēriUzcirst dūri uz galda.
- Uzcirst dūri uz galda.
- intransitīvs Uzcirst palaidnim ar siksnu.
1.1.Cērtot trāpīt (uz kā, kam).
PiemēriPļaujot uzcirst izkapti uz akmens.
- Pļaujot uzcirst izkapti uz akmens.
2.sarunvaloda Uzvilkt (apģērbu, apavus), uzlikt (cepuri), parasti uzpošoties.
PiemēriUzcirtu jaunos svārkus.
- Uzcirtu jaunos svārkus.
- Māte uzcirta sarkanu žaketi.
- Uzcirst augstpapēžu zābakus.
- Vakarā puisis uzcērt mugurā uzvalku.
- Uzcirst galvā bereti.
3.Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
PiemēriUzcirst apaļkoku guļbūvi.
- Uzcirst apaļkoku guļbūvi.
- Uzcirst māju.
- Uzcirst ragavas.
- Pāri grāvim uzcirsts jauns tiltiņš.
3.1.Cērtot, kaļot u. tml. izveidot (kā virsmu).
PiemēriUzcirst vīlei zobus.
- Uzcirst vīlei zobus.
- Uzcirst dzirnakmeni.
- Akmens ar negludi uzcirstu virsmu.
4.apvidvārds Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
PiemēriUzcirst sienu čaganā kārtā.
- Uzcirst sienu čaganā kārtā.
Stabili vārdu savienojumiUzcirst apkakli.
- Uzcirst apkakli — strauji uzcelt apkakli.