Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
liktenis
liktenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
PiemēriLikteņa nolemtība.
  • Likteņa nolemtība.
  • Likteņa trieciens.
  • Padevība liktenim.
Stabili vārdu savienojumiAtstāt likteņa varā. Atstāt likteņa ziņā.
2.Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
PiemēriNeparasts liktenis.
  • Neparasts liktenis.
  • Grūts liktenis.
  • Katram savs liktenis.
  • Likteņa biedri.
  • Tautu likteņi.
Stabili vārdu savienojumiLikteņa pabērni.
2.1.Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
PiemēriLugas liktenis uz skatuves.
  • Lugas liktenis uz skatuves.
  • Gleznu liktenis kara gados.
  • Pieminekļa liktenis.
  • Mašīnu piemeklējis bēdīgs liktenis.
Stabili vārdu savienojumiIzaicināt likteni. Likteņa pirksts. Likteņa stunda.
  • Izaicināt likteni darīt (ko) ar ļoti lielu risku; riskēt.
  • Likteņa pirksts sarunvaloda saka par to, ko it kā var uzskatīt par likumsakarīgu un nenovēršamu pārdabisku spēku iedarbību.
  • Likteņa stunda idioma brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.