līkt
līkt līkstu, līksti, līkst, pag. līku darbības vārds; intransitīvs
1.Liekties lejup (par augiem, to daļām, arī lokaniem priekšmetiem).
PiemēriĀbeļu zari līkst no ābolu smaguma.
- Ābeļu zari līkst no ābolu smaguma.
- Egles zari līkst līdz pat zemei.
- Līkst zemu apsnigušie zari.
Stabili vārdu savienojumiLīkt ziedos.
- Līkt ziedos — būt pārpilnam ar ziediem.
1.1.Liekties (pāri kam, pār ko) – par augiem, to daļām.
PiemēriSarkans pīlādžkoks līkst pāri straumei.
- Sarkans pīlādžkoks līkst pāri straumei.
1.2.Būt tādam, kurā (piem., koku zari no augļu smaguma) ir noliekušies.
PiemēriDārzi līkst zem smagiem augļiem.
- Dārzi līkst zem smagiem augļiem.
- Līkst vārpu pilnas druvas.
2.Liekt muguru, liekties (lejup, arī pāri kam).
PiemēriLīkt zem smagās nastas.
- Līkt zem smagās nastas.
- Līkt pār veļas baļļu.
2.1.Liekties lejup (par ķermeņa daļām).
PiemēriGalva līkst zemāk un zemāk.
- Galva līkst zemāk un zemāk.
- Gurdās kājas līkst.
- Zemu līkst pleci.
3.formā: trešā persona Plesties (pāri kam, pār ko).
PiemēriPār galvu līkst zvaigžņotas debesis.
- Pār galvu līkst zvaigžņotas debesis.