līkt
līkt līkstu, līksti, līkst, pag. līku intransitīvs, darbības vārds
1.Liekties lejup (par augiem, to daļām, arī lokaniem priekšmetiem).
PiemēriĀbeļu zari līkst no ābolu smaguma.
Stabili vārdu savienojumiLīkt ziedos.
1.1.Liekties (pāri kam, pār ko) – par augiem, to daļām.
PiemēriSarkans pīlādžkoks līkst pāri straumei.
1.2.Būt tādam, kurā (piem., koku zari no augļu smaguma) ir noliekušies.
PiemēriDārzi līkst zem smagiem augļiem.
2.Liekt muguru, liekties (lejup, arī pāri kam).
PiemēriLīkt zem smagās nastas.
2.1.Liekties lejup (par ķermeņa daļām).
PiemēriGalva līkst zemāk un zemāk.
3.formā: trešā persona Plesties (pāri kam, pār ko).
PiemēriPār galvu līkst zvaigžņotas debesis.