liktenis
liktenis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
PiemēriLikteņa nolemtība.
Stabili vārdu savienojumiAtstāt likteņa varā. Atstāt likteņa ziņā.
2.Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
PiemēriNeparasts liktenis.
Stabili vārdu savienojumiLikteņa pabērni.
2.1.Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
PiemēriLugas liktenis uz skatuves.
Stabili vārdu savienojumiIzaicināt likteni. Likteņa pirksts. Likteņa stunda.