Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pietaisīt
pietaisīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Taisot, veidojot (ko), pievienot, pielikt (to) klāt.
PiemēriŠķūņa galā pietaisīta piebūve.
2.Taisot, gatavojot (ko), papildināt (ar to pamatēdienu).
PiemēriVar sacept kartupeļus un pietaisīt klāt kāpostu salātus.
2.1.Sataisīt, sagatavot (ēdienu) lielākā vai pietiekamā daudzumā, tā, ka piepilda (ko).
PiemēriPietaisīt pilnu pannu ar makaroniem.
3.Pievērt; aiztaisīt.
PiemēriPietaisīt durvis.
4.sarunvaloda Ar saviem izkārnījumiem padarīt netīru (ko).
PiemēriPietaisīt bikses.