pietaisīt
pietaisīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Taisot, veidojot (ko), pievienot, pielikt (to) klāt.
PiemēriŠķūņa galā pietaisīta piebūve.
- Šķūņa galā pietaisīta piebūve.
- Osiņu krūzei vairs nevar pietaisīt klāt.
2.Taisot, gatavojot (ko), papildināt (ar to pamatēdienu).
PiemēriVar sacept kartupeļus un pietaisīt klāt kāpostu salātus.
- Var sacept kartupeļus un pietaisīt klāt kāpostu salātus.
- Pietaisīt klāt mērci.
2.1.Sataisīt, sagatavot (ēdienu) lielākā vai pietiekamā daudzumā, tā, ka piepilda (ko).
PiemēriPietaisīt pilnu pannu ar makaroniem.
- Pietaisīt pilnu pannu ar makaroniem.
4.sarunvaloda Ar saviem izkārnījumiem padarīt netīru (ko).
PiemēriPietaisīt bikses.
- Pietaisīt bikses.
- Suns visu sētu pietaisījis.