nomētāt
nomētāt [nùomȩ̃tât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Apmētāt (kādu, ko).
PiemēriNomētāt ar jēlām olām.
- Nomētāt ar jēlām olām.
- Nomētāt ar tomātiem.
- Tūristu autobuss tika nomētāts ar akmeņiem.
1.1.Apmētājot (ar akmeņiem), nonāvēt.
PiemēriNomētāt ar akmeņiem sievieti par laulības pārkāpšanu.
- Nomētāt ar akmeņiem sievieti par laulības pārkāpšanu.
2.Nenolikt vietā; nevīžīgi, nekārtīgi nomest; izmētāt (ko).
PiemēriNomētāt savas kurpes.
- Nomētāt savas kurpes.
- Nomētāt drēbes kur pagadās.
- Viņa nemēdz aizmirst un nomētāt savas lietas.
2.1.Izmētājot (ko), noklāt (ar to kādu virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriAr cigarešu izsmēķiem nomētāta grīda.
- Ar cigarešu izsmēķiem nomētāta grīda.
Stabili vārdu savienojumiNomētāt ar akmeņiem. Nomētāt ar cepurēm. Nomētāt ar dubļiem.
- Nomētāt ar akmeņiem idioma — ļoti nosodīt (kādu).
- Nomētāt ar cepurēm idioma — ļoti viegli uzvarēt, sakaut.
- Nomētāt ar dubļiem idioma — nepatiesi apvainot, nomelnot (kādu).