rādīt
rādīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Novietot, turēt (ko) tā, lai cits to var uztvert ar redzi.
PiemēriRādīt fotogrāfijas.
1.1.Vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
PiemēriRādīt pilsētu kartē.
1.2.Sniegt iespēju redzēt; demonstrēt (piem., kinofilmu, izrādi, koncertu).
PiemēriFestivālā rāda vairākas jaunas filmas.
1.3.Ļaut, ka (kāds) izmeklē, noskaidro (ko).
PiemēriRādīt ārstam slimo dzīvnieku.
1.4.intransitīvs; formā: trešā persona Veidot attēlu.
PiemēriSpogulis rāda skaidri.
1.5.intransitīvs; formā: trešā persona Būt ar redzes spēju (par acīm).
Piemēri„Vai manas acis rāda pareizi? Tas tiešām esi tu?"
2.Darīt zināmu (ceļu, kustības virzienu); ļaut, dot iespēju, ka (kāds) dodas (kurp).
PiemēriRādīt ceļu cauri mežam.
2.1.Būt tādam, pēc kā var noteikt kustības virzienu.
PiemēriBāka rāda ceļu kuģiem.
2.2.Apgaismot ceļu, virzienu (par gaismas avotu).
PiemēriRādīt gaismu ar kabatas lukturīti.
Stabili vārdu savienojumiRādīt gaismu. Rādīt uguni.
3.Ar izturēšanos, rīcību vai runu paust, darīt uztveramu (ko).
PiemēriRādīt bēdīgu seju.
3.1.Ar izturēšanos, rīcību vai runu atklāt, darīt zināmu (ko).
PiemēriRādīt savus labos nodomus.
Stabili vārdu savienojumiRādīt (ko) no labās puses.
4.Atspoguļot, tēlot (mākslas darbā).
PiemēriLugā tiek rādīta cīņa par varu.
5.formā: trešā persona Vizuālā veidā fiksēt (par mērierīcēm, mēraparātiem u. tml.).
PiemēriSpidometrs rāda automašīnas kustēšanās ātrumu.
5.1.Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
PiemēriSaule rādīja pašu dienas vidu.
6.formā: trešā persona Būt tādam, pēc kā var ko spriest.
PiemēriVisas pazīmes rāda, ka gaidāms lietus.
7.intransitīvs Pārmācīt kādu, likt saprast (ko).
PiemēriEs viņam rādīšu, kā neklausīt!
Stabili vārdu savienojumiEs tev gan (rādīšu)!
Stabili vārdu savienojumi(Pa)rādīt kulaku. Kur deguns rāda. Rādīt ar pirkstu (uz kādu). Rādīt dūri. Rādīt dūri kabatā.