rādīties
rādīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; intransitīvs
1.Būt, atrasties (kā) redzeslokā, tuvumā; ierodoties kļūt (kādam) redzamam.
PiemēriSen neesi pie mums rādījies.
- Sen neesi pie mums rādījies.
- Pēc tā, ko izdarīju, kauns rādīties tev acīs.
1.1.Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties.
PiemēriNo miglas rādās krūmu aprises.
- No miglas rādās krūmu aprises.
1.2.Rasties redzes tēlu veidā.
PiemēriAcu priekšā rādās tavs smaids.
- Acu priekšā rādās tavs smaids.
- Sapnī rādījās, ka jau uzsnidzis sniegs.
Stabili vārdu savienojumiNe sapņos nerādīties.
- Ne sapņos nerādīties idioma — nespēt pat iztēloties, iedomāties.
2.Šķist, likties, arī būt.
PiemēriVakars rādās vēls.
- Vakars rādās vēls.
- Rīts rādās auksts un drēgns.
- Rādās, nu jau stunda pagājusi.
- Lietus beidzas, bet aina nerādās priecīga – viss ir izmircis.
2.1.formā: trešā persona Šķist, likties (par ko nojaušamu, paredzamu).
PiemēriRaksts rādās interesants.
- Raksts rādās interesants.