Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nometināt
nometināt [nùometinât] -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
PiemēriNometināt kolonistus.
1.1.Izsūtot no pastāvīgās dzīves vietas, likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
PiemēriIzsūtītie, kas bija nometināti Amūras apgabalā.