pazaudēt
pazaudēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Palikt bez (kā), to aizmirstot, nejauši izmetot, nespējot atrast u. tml.
PiemēriPazaudēt atslēgas.
2.Zaudēt (ko), nespējot (to) saglabāt, nosargāt.
PiemēriPazaudēt darbu.
2.1.Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.).
PiemēriJau agrā bērnībā pazaudēju vecākus.
2.2.Zaudēt (piem., kādu ķermeņa daļu, orgāna funkciju).
PiemēriPazaudēt roku nelaimes gadījumā.
Stabili vārdu savienojumiPazaudēt balsi.
2.3.Kļūt tādam, kam vairs nepiemīt (piem., kāda īpašība, stāvoklis).
PiemēriPazaudēt savaldīšanos.
3.Zaudēt (piem., spēli, tiesas procesu).
PiemēriAizsargu kļūdas dēļ komanda pazaudēja trešo spēli pēc kārtas.
3.1.intransitīvs Piedzīvot zaudējumu.
PiemēriPazaudēt kāršu spēlē.
Stabili vārdu savienojumiPazaudēt galvu. Pazaudēt no acīm.