ietriekt
ietriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu darbības vārds; transitīvs
1.Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
PiemēriIetriekt bumbu vārtos.
- Ietriekt bumbu vārtos.
- Ietriekt naglu ar pāris āmura sitieniem.
- Ietriekt dūri pretinieka krūtīs.
- Ietriekt nazi stabā, cirvi bluķī.
1.1.Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
PiemēriVilnis ietriec laivā šļakatas.
- Vilnis ietriec laivā šļakatas.
- Putenis ietriec sejā sniegu.
- Vējš ietriec logā krusas graudus.
2.Triecot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
PiemēriIetriekt sivēnu aizgaldā.
- Ietriekt sivēnu aizgaldā.
2.1.Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriIetriekt bērnus atpakaļ istabā.
- Ietriekt bērnus atpakaļ istabā.
Stabili vārdu savienojumiIetriekt lodi pierē.
- Ietriekt lodi pierē — nošaut, nošauties.