ietrenkt
ietrenkt -trencu [-trȩ̀ncu], -trenc, -trenc [-trȩ̀nc], pag. -trencu darbības vārds; transitīvs
1.Trencot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
PiemēriIetrenkt suni būdā.
1.1.Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriMāte ietrenc nepaklausīgo zēnu iekšā.