ietriekt
ietriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu darbības vārds; transitīvs
1.Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
PiemēriIetriekt bumbu vārtos.
1.1.Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
PiemēriVilnis ietriec laivā šļakatas.
2.Triecot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
PiemēriIetriekt sivēnu aizgaldā.
2.1.Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriIetriekt bērnus atpakaļ istabā.
Stabili vārdu savienojumiIetriekt lodi pierē.