izkraut
izkraut -krauju, -krauj, -krauj, pag. -krāvu darbības vārds; transitīvs
1.Kraujot izlikt ārā, novietot (ko).
PiemēriIzkraut malku.
- Izkraut malku.
- Izkraut preci no automašīnas.
- Grāmatu saiņus izkrāva noliktavā.
1.1.Kraujot iztukšot (ko).
PiemēriIzkraut vagonus.
- Izkraut vagonus.
- Kuģus parasti izkrāva pa nakti.