kakls
kakls lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ķermeņa daļa starp galvu un pārējo ķermeni.
PiemēriGarš, tievs kakls.
Piemēri
- Garš, tievs kakls.
- Spēcīgi veidots kakls.
- Kakla skriemeļi.
- Izstiept kaklu.
- Gulbis izliec kaklu.
- Noglāstīt zirga kaklu.
Stabili vārdu savienojumiGulbja kakls. Kakla izgriezums.
Stabili vārdu savienojumi
- Gulbja kakls idioma — saka par ļoti skaistu, slaidu kaklu.
- Kakla izgriezums — tērpa izgriezums ap kaklu.
- Mesties ap kaklu sarunvaloda, idioma — strauji apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
- Nolauzt kaklu sarunvaloda — nosisties.
- Nost no kakla sarunvaloda — saka par ko nevēlamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
- Noveļas kā slogs no kakla sarunvaloda — saka, ja izdodas atbrīvoties no grūta, nomācoša.
- Sadot pa kaklu sarunvaloda — 1. Fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.2. Stingri norāt, sabārt.
- Staipīt kaklu — vairākkārt pastiept kaklu, pūloties labāk saredzēt.
1.1.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu (piem., ko uzlikt, kam atrasties).
PiemēriUzkārt kaklā binokli.
Piemēri
- Uzkārt kaklā binokli.
- Uzlikt zirgam kaklā sakas.
- Staigāt ar fotoaparātu kaklā.
2.Rīkle.
PiemēriSkalot iekaisušo, sāpīgo kaklu.
Piemēri
- Skalot iekaisušo, sāpīgo kaklu.
Stabili vārdu savienojumiKumoss aizspriežas kaklā. Kumoss spriežas kaklā.
Stabili vārdu savienojumi
- Kumoss aizspriežas kaklā — saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt.
- Kumoss spriežas kaklā; kumoss spriežas rīklē; kumoss iespiežas kaklā; kumoss iesprūst kaklā — saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt.
- Nelabums kāpj kaklā — saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piem., aiz pretīguma pret ko).
3.Sašaurināta vieta priekšmeta (piem., trauka) augšdaļā; sašaurināta (orgāna) daļa (pie citas daļas, orgāna).
PiemēriPudeles kakls.
Piemēri
- Pudeles kakls.
- Sakņu kakla puve.
- Dzemdes kakls.
Stabili vārdu savienojumiKumoss iespriežas kaklā; kumoss (ie)spiežas kaklā.
Stabili vārdu savienojumi
- Kumoss iespriežas kaklā; kumoss (ie)spiežas kaklā pārnestā nozīmē — saka, ja nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Stabili vārdu savienojumi(Kā) krusts kaklā. (Kā) krusts uz kakla. (Kā) nelaime kaklā. (Kā) nelaime uz kakla.
Stabili vārdu savienojumi
- (Kā) krusts kaklā idioma — saka par ko ļoti apgrūtinošu.
- (Kā) krusts uz kakla idioma — saka par ko ļoti apgrūtinošu.
- (Kā) nelaime kaklā idioma — saka par ko ļoti apgrūtinošu.
- (Kā) nelaime uz kakla idioma — saka par ko ļoti apgrūtinošu.
- (Kā) posts kaklā idioma — saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- (Kā) posts uz kakla sarunvaloda, idioma — saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- (Kā) slogs kaklā idioma — saka par ko ļoti apgrūtinošu.
- (Kā) slogs uz kakla idioma — saka par ko ļoti apgrūtinošu.
- Apgriezt kaklu idioma — vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa nogalināt.
- Apkrist ap kaklu idioma — strauji apskaut.
- Apnikt līdz kaklam idioma — sarunvaloda ļoti apnikt.
- Apriebties līdz kaklam idioma — ļoti apriebties.
- Būt (kādam) uz kakla idioma — sarunvaloda būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- Būt līdz kaklam (kādam) sarunvaloda — būt ļoti apnikušam.
- Būt uz kakla sarunvaloda — saka par ko grūtu, kas jāveic, par ko jābūt atbildīgam.
- Cilpa kaklā sarunvaloda — saka, ja kādam draud nāve vai ļoti lielas nepatikšanas.
- Dabūt pa kaklu sarunvaloda — 1. Tikt piekautam.2. Saņemt rājienu, bargu kritiku.
- Darba līdz kaklam — saka, ja ir ļoti daudz darba, pienākumu.
- Dzīvot (kādam) uz kakla idioma — sarunvaloda būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- Kā akmens kaklā idioma — saka, ja kas ir par lielu apgrūtinājumu.
- Kāpt uz kakla idioma — 1. 1.Censties uzkundzēties.2. Kāpt uz kakla
- Kārt kaklā ubaga kuli idioma — nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- Kārt kaklā ubaga tarbu idioma — nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- Kliegt pilnā kaklā idioma — ļoti skaļi, neapvaldīti kliegt.
- Krist ap kaklu idioma — strauji apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
- Līdz kaklam idioma — ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei.
- Maukt cilpu sev kaklā idioma — apzināti iesaistīties ļoti riskantā, neizdevīgā pasākumā.
- Maukt sakas kaklā idioma — uzņemties smagus, grūtus pienākumus.
- Mest cilpu ap kaklu idioma — izdarīt pašnāvību, pakārties.
- Mest cilpu kaklā idioma — izdarīt pašnāvību, pakārties.
- Pa galvu, pa kaklu idioma — lielā steigā, juceklīgi.
- Pieēsties līdz kaklam idioma — ļoti pieēsties.
- Raudāt pilnā kaklā — ļoti stipri, skaļi raudāt.
- Raudāt visā kaklā — ļoti stipri, skaļi raudāt.
- Savilkt cilpu ap kaklu idioma — radīt bezizejas situāciju (kādam).
- Sēdēt (kādam) uz kakla idioma — sarunvaloda būt (kādam) par apgrūtinājumu (piem., materiālā ziņā).
- Sēsties kādam uz kakla idioma — pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu, kādam pakāpeniski uzspiest savu gribu.
- Sirds (iz)lec pa kaklu ārā idioma — 1. Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.2. Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- Sirds (iz)lec pa kaklu laukā idioma — 1. Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.2. Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- Sirds kāpj (vai) pa kaklu ārā idioma — saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
- Sirds kāpj (vai) pa kaklu laukā idioma — saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
- Sirds kāpj kaklā idioma — saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
- Tupēt (kādam) uz kakla idioma — sarunvaloda būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- Uzkārties kaklā idioma — uzplīties, uzmākties.