izčakarēt
izčakarēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.sarunvaloda Bikstot, grūstot, jaucot izdabūt.
PiemēriIzčakarēt no pagaldes zīmuli.
- Izčakarēt no pagaldes zīmuli.
2.sarunvaloda, neliterārs Piemānīt, piemuļķot, arī likt vilties.
PiemēriIzčakarēt draugu.
- Izčakarēt draugu.