izcīņa
izcīņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Sasniegšana, iegūšana ar cīņu; izcīnīšana.
PiemēriUzvaras izcīņa.
- Uzvaras izcīņa.
1.1.Sporta sacensības (par kādu balvu).
PiemēriCeļojošā kausa izcīņa hokejā.
- Ceļojošā kausa izcīņa hokejā.
- Piedalīties izcīņā par laikraksta balvu.