izčākstēt
izčākstēt 3. pers -čākst, pag. -čākstēja darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt viscaur irdenam, porainam (par kūstošu sniegu, ledu).
PiemēriSniegs saulē izčākstējis.
- Sniegs saulē izčākstējis.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Izzust, pazust; netikt īstenotam.
PiemēriVisi lielie plāni izčākstējuši.
- Visi lielie plāni izčākstējuši.
- Lugas konflikts beigās izčākst.
- ..ar puķēm ir tāpat kā ar cilvēkiem un dzīvniekiem – bez aprūpes un lološanas tie sanīks un izčākstēs.