izčibēt sarunvaloda
izčibēt 3. pers. -čib, pag. -čibēja intransitīvs, darbības vārds
1.Pazust.
PiemēriVisas pildspalvas izčibējušas.
1.1.Izjukt (par norisi, pasākumu).
PiemēriIecerētās kāzas izčibēja.
Stabili vārdu savienojumiKad tu izčibētu! Kaut tu izčibētu!