Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izčibēt sarunvaloda
izčibēt 3. pers. -čib, pag. -čibēja darbības vārds; intransitīvs
1.Pazust.
PiemēriVisas pildspalvas izčibējušas.
  • Visas pildspalvas izčibējušas.
  • Kaut kur izčibējis mājas saimnieks.
1.1.Izjukt (par norisi, pasākumu).
PiemēriIecerētās kāzas izčibēja.
  • Iecerētās kāzas izčibēja.
  • Labie nodomi izčibēja.
Stabili vārdu savienojumiKad tu izčibētu! Kaut tu izčibētu!