izčibēt sarunvaloda
izčibēt 3. pers. -čib, pag. -čibēja darbības vārds; intransitīvs
1.Pazust.
PiemēriVisas pildspalvas izčibējušas.
- Visas pildspalvas izčibējušas.
- Kaut kur izčibējis mājas saimnieks.
1.1.Izjukt (par norisi, pasākumu).
PiemēriIecerētās kāzas izčibēja.
- Iecerētās kāzas izčibēja.
- Labie nodomi izčibēja.
Stabili vārdu savienojumiKad tu izčibētu! Kaut tu izčibētu!
- Kad tu izčibētu! idioma — izsaucas, pēkšņi atklājot ko nepatīkamu.
- Kaut tu izčibētu! idioma — izsaucas, pēkšņi atklājot ko nepatīkamu.