izcils
izcils -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
izcila -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
izcili apstākļa vārds
1.Tāds, kas ar savām spējām, prasmi u. tml. ļoti atšķiras no citiem līdzīgiem.
PiemēriIzcils zinātnieks, ārsts.
- Izcils zinātnieks, ārsts.
- Izcila māksliniece.
1.1.Tāds, kas atšķiras ar īpašu, sevišķu kvalitāti.
PiemēriIzcili panākumi.
- Izcili panākumi.
- Ar izcilām spējām apveltīts mūziķis.
- Gūt izcilus sasniegumus sportā.