Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izcīnīt
izcīnīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Cīnoties iegūt, sasniegt (ko).
PiemēriIzcīnīt uzvaru.
  • Izcīnīt uzvaru.
  • Izcīnīt brīvību.
  • Izcīnīt neatkarību savai valstij.
Stabili vārdu savienojumiIzcīnīt cīņu.
1.1.Sacensībās, konkursā u. tml. iegūt, sasniegt (ko).
PiemēriIzcīnīt zelta medaļu.
  • Izcīnīt zelta medaļu.
  • Izcīnīt otro vietu.
  • Izcīnīt laureāta nosaukumu.
1.2.Ar aktīvu rīcību, pārvarot grūtības, šķēršļus, iegūt, panākt (ko).
PiemēriIzcīnīt autortiesības.
  • Izcīnīt autortiesības.
  • Beidzot izcīnīt atvaļinājumu.
Stabili vārdu savienojumiIzcīnīt kauju.