likties2
likties liekos, liecies, liekas, pag. likos darbības vārds; atgriezenisks
1.Radīt priekšstatu, sajūtu (arī maldīgu), ka piemīt (kāda īpašība), atrodas (kādā stāvoklī), līdzinās (kam) u. tml.
PiemēriViņš liekas gauss.
- Viņš liekas gauss.
- Meitene liekas iedomīga.
- Mākoņi liekas stāvam uz vietas.
- Nācējs likās sieviete.
1.1.Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
PiemēriViņš likās vīrieti nepazīstam.
- Viņš likās vīrieti nepazīstam.
- Viņš likās vārdus nedzirdējis.
- Likties neredzam.
1.2.Rasties subjektīvam (arī maldīgam) uzskatam, priekšstatam (par ko).
PiemēriLiekas, ka viņi satiek labi.
- Liekas, ka viņi satiek labi.
- Tas tikai likās, ka viņa ir dusmīga.
2.partikulas nozīmē; formā: trešā persona Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
PiemēriViņš, liekas, ir nedaudz vecāks.
- Viņš, liekas, ir nedaudz vecāks.
- Visi, kā likās, teiktajam piekrita.