iestrēgt
iestrēgt -strēgstu [-strȩ̄gstu], -strēgsti, -strēgst [-strȩ̄gst], pag. -strēgu, arī -strēdzu [-strȩ̀dzu], -strēdz, -strēdz [-strȩ̀dz], pag. -strēdzu darbības vārds; intransitīvs
1.Iekļūstot (šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam; iesprūst.
PiemēriKuģis iestrēga ledus blāķos.
- Kuģis iestrēga ledus blāķos.
- Zāģis iestrēdzis koka stumbrā.
- Patrona iestrēgusi stobrā.
- pārnestā nozīmē Vārdi iestrēgst.
1.1.Ietriecoties (kur iekšā), neizvirzīties cauri, palikt iekšā.
PiemēriLode iestrēgusi krūtīs.
- Lode iestrēgusi krūtīs.
1.2.pārnestā nozīmē Apstāties, neturpināties (piem., rodoties šķēršļiem).
PiemēriProjekta īstenošana iestrēgusi.
- Projekta īstenošana iestrēgusi.
- Remontdarbi iestrēguši.