nu2
nu partikula
1.Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
PiemēriNu protams!
- Nu protams!
- Tā nu ir iznācis.
- Kas nu tagad būs?
- Tas nu gan nenotiks!
- Ne jau nu tev tas ir jādara!
- Jums jau nu gan to vajadzētu zināt.
1.1.Lieto, lai pastiprinātu vai citādi niansētu izteikto apgalvojumu vai noliegumu.
PiemēriKā nu ne.
- Kā nu ne.
- Ne nu tā bija, nekā.
- Nu jā.
- Nu nē.
Stabili vārdu savienojumiNu un tad?
- Nu un tad? — saka, reaģējot uz sarunbiedra teikto.
1.2.Lieto, lai pastiprinātu vēlējuma nozīmes niansi.
PiemēriKaut nu tā būtu!
- Kaut nu tā būtu!
1.3.Lieto, lai pastiprinātu pieļāvuma, ierobežojuma vai nosacījuma nozīmes niansi.
PiemēriNu labi, gadījās...
- Nu labi, gadījās...
- Cik nu katrs varēja atnest.
- Gan jau nu zināsim, ko darīt.
- Lai nu kā negribētos to teikt, tomēr ir jāsaka.
- Lai nu ko, bet to es nebiju gaidījis.
- Lai nu paliek šoruden rudzu druva atmatā..
2.Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma, rosinājuma nozīmi.
PiemēriNāc nu šurp!
- Nāc nu šurp!
- Ej nu iekšā!
- Nu tad ejam!
3.saikļa nozīmē; formā: "vai nu – vai" Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai salikta teikuma daļas.
PiemēriRunāt vai nu labu vai neko.
- Runāt vai nu labu vai neko.
- Vai nu viņa iet prom, vai es eju atpakaļ pie mātes.
Stabili vārdu savienojumiGan jau nu. Kas tad nu vēl nebūs! Te tev nu bija!
- Gan jau nu — lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- Kas tad nu vēl nebūs! idioma — saka pēkšņā sašutumā, protestējot.
- Te tev nu bija! idioma — sarunvaloda saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.