Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam nu.

Atrasts vārdos (176):

Atrasts etimoloģijās (235):

Atrasts normatīvajos komentāros (36):

Izteicienu pasaules vadošie baleta teātri; teātra vadošie aktieri; uzticēt aktrisei vadošās lomas; orķestra vadošais saksofonists u.tml. vietā vēlams lietot citus apzīmējumus, piem.: pasaules pazīstamākie baleta teātri; teātra ievērojamākie (izcilākie) aktieri; uzticēt aktrisei lielās lomas; orķestra galvenais saksofonists. (šķirklī vadošs)
Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
Praksē nereti sastopamo apakšsvītra un zemsvītra vietā LZA terminoloģijas komisija kā pareizo pieņēmusi terminu pasvītra. (šķirklī pasvītra)
Tā kā semantiskās atšķirības starp īpašības vārdiem radniecīgs un radniecisks ir grūti nosakāmas, praksē ar vienu un to pašu nozīmi lieto abus vārdus. (šķirklī radniecisks)
Kaut arī sarunvalodā un rakstos dažkārt sastopams lietojums patreiz, tas uzskatāms par kļūdainu, jo konkrētais apstākļa vārds ir darināts no vārdu savienojuma pašā reizē, nevis patā reizē. (šķirklī pašreiz)
Nebūtu ieteicams vārdu remonts attiecināt uz apģērbu vai apavu labošanu. (šķirklī remonts)
Pēc 2. pasaules kara vārdam žīdi, žīds, žīdiete radās negatīva emocionāli ekspresīva nokrāsa, tāpēc mūsdienu latviešu valodā, runājot par attiecīgo tautu, tautību, ieteicams lietot vārdu ebreji, ebrejs, ebrejiete. (šķirklī žīdi)
Šo vārdu par latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā iederīgu atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2024. gada 10. aprīļa sēdes protokola Nr. 4 2. §). (šķirklī māsība)
Praksē vārdi scientioloģija un scientoloģija dažkārt tiek jaukti, ar vārdu scientoloģija apzīmējot gan vienu, gan otru jēdzienu. (šķirklī scientoloģija)
Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
Termins pieņemts 13.05.2008. ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 73, aizstājot terminu republikas pilsēta. (šķirklī valstspilsēta)
Praksē dažreiz sastopamais vārdu zolīds, zolīda, zolīdi lietojums vairs neatbilst mūsdienu literārās valodas normai. Pareizi jābūt: solīds, solīda, solīdi. (šķirklī zolīds)
Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli ap-, vai ar priedēkli sa-: ģērbties, apģērbties vai saģērbties. (šķirklī uzģērbties)
Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli no-, vai ar priedēkli sa-: skaisties, noskaisties vai saskaisties. (šķirklī uzskaisties)
Līdz 20. gs. 70. gadiem lietoja terminu "atomsvars". (šķirklī atommasa)
Vārda atslēgt plašais lietojums 2. nozīmē 'pārtraukt', iespējams, daļēji saistāms ar krievu valodas ietekmi (отключить). Vēlams nelietot vārdu atslēgt tajos gadījumos, kad iespējams lietot izslēgt, piem., izslēgt ielu apgaismojumu; izslēgt mobilo telefonu. (šķirklī atslēgt)
Terminoloģijas komisija par pareizu ir atzinusi formu barbekjū. (šķirklī barbekjū)
Praksē dažkārt tiek lietota no angļu valodas aizgūtā šī vārda rakstība ar patskani o – benzopirēns, taču tā uzskatāma par kļūdainu. (šķirklī benzpirēns)
Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
"Ekonomikas terminu skaidrojošajā vārdnīcā" ("Zinātne", 2000. g.) vārda detaļplānojums vietā ieteikts lietot detālplānojums, detālais plānojums. (šķirklī detālplānojums)
Mainījusies vārdu hellēnisms, hellēnisks, hellēņi pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem l. (šķirklī hellēņi)
Darbības vārda izsmelt 3. nozīmi par nevēlamu ir uzskatījis gan J. Endzelīns, gan vairāki mūsdienu valodnieki. (šķirklī izsmelt)
Par saikļa jebšu lietojumu jeb nozīmē skat. A. Miķelsones rakstu "Par saikļa jebšu lietošanu latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 8. laidiens, R., 1972). (šķirklī jebšu)
Bieži deminutīva kartīte vietā tiek lietots vārds kartiņa, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni -e, karte) deminutīvus darina ar izskaņu -īte. (šķirklī kartīte)
Anglicisma līzings vietā ieteicams lietot latvisko terminu izpirkumnoma. (šķirklī līzings)
Būtu vēlams šo latvisko terminu lietot patlaban biežāk sastopamā aizguvuma šarnīrs vietā. (šķirklī locīkla)
Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
Latviešu valodā ieteicams lietot terminus ārzona; ārzonas uzņēmums. (šķirklī ofšors)
Vārds rullis pirmajā nozīmē 'cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums' nav aizstājams ar vārdu rulons (no krievu valodas рулон 'rullis'). Piem., nav jāsaka pārdod sienu rulonos, bet gan pārdod sienu ruļļos. (šķirklī rullis)
Latviešu valodā nereti sastopams lietvārda senjors lietojums ar lietvārda seniors nozīmi, tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī senjors)
Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
Ir bijuši ieteikumi darbības vārda pārapbedīt vietā lietot pārbedīt, jo tas ir atvasināts tikai ar vienu priedēkli. Tā kā mūsdienās bezpriedēkļa vārds bedīt ir gandrīz pilnīgi izzudis no latviešu valodas aktīvā vārdu krājuma, un to ir aizstājis priedēkļvārds apbedīt, nav pamata vērsties pret vārdu pārapbedīt. (šķirklī pārapbedīt)
Latviešu valodas ekspertu komisija vārdus "uzputenis" un "uzpūtenis" ir atzinusi par paralēlformām. (šķirklī uzpūtenis)
Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)

Atrasts vārdu savienojumos (400):

Atrasts skaidrojumos (400):

(pa)raustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
noraustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
numerologs [numeroloģijas]{s:140} speciālists.
numismāts [numismātikas]{s:141} speciālists; monētu, medaļu u. tml. priekšmetu kolekcionārs.
pediatrs [Pediatrijas]{s:156} speciālists; bērnu ārsts.
Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
telefona grāmata abonentu telefona numuru sakopojums.
tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
mašīnadījums Adījums, kas darināts, izmantojot adāmmašīnu.
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, krokotu cepurīti; bisīte.
rau Aicinājums uzlūkot (ko), pievērst skatienu (kam).
patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
nogriezt ūdeni Aizgriezt ūdens krānu.
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
aiznest labas dienas aiznest sveicienus.
aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
dublēt Aizstāt lomas tēlotāju (izrādē, kinofilmā); paredzēt vienu lomu (piem., teātra izrādē) diviem izpildītājiem.
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
iesaldēt Aizturēt, uz kādu laiku atlikt (kā) īstenošanu.
piemiegt ar aci aizverot vienu aci, dot kādam zīmi.
iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (piem., par cilvēku, vagonu rindu).
sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
rusts Akmens ar rupju, nelīdzenu virsmu.
alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
hepatīts Aknu iekaisums.
špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
ierinda Aktīvi strādājošu cilvēku kopums; izmantojams, darbam derīgs (piem., mašīnu, ierīču) kopums.
masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
kāsis Āķveida (putnu) grupējums lidojumā.
guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
hinīns Alkaloīds, ko iegūst no hinīnkoku mizas un ko lieto medicīnā, kā arī dzērienu gatavošanā.
metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana.
nodzert tiesības alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ zaudēt autovadītāja apliecību.
skrūve Alkoholisks kokteilis – degvīns ar apelsīnu sulu.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām.
baltalksnis Alkšņu suga – koks ar gludu, gaišpelēku mizu [Alnus incana].
traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
silumīns Alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, mangānu, magniju).
lodalva Alvas sakausējums (piem., ar svinu), ko izmanto lodēšanai.
zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
gravieris Amatnieks vai mākslinieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
galdnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar dažādu priekšmetu izgatavošanu no koka.
kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
bukolika Antīkās dzejas žanrs, kurā tēlota ganu dzīve; šī žanra dzejolis.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
dzēst sodu anulēt sodu.
spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
kunkulis Apaļš veidojums, bumbulis, nelīdzenums.
acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
šķīvis Apaļš, retāk ovāls vai kvadrātveida trauks ar lēzenām malām, uz kura liek ēdienu.
skrubers Aparāts mehāniskai sīku daļiņu (piem., putekļu, pelnu, kvēpu) un atsevišķu gāzu (sērūdeņraža, amonjaka) atdalīšanai no gāzu maisījuma ar šķidrumu.
miglotājs Aparāts, ierīce šķidruma izsmidzināšanai sīku pilienu veidā.
lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
inkubators Aparāts, kurā tiek pastāvīgi nodrošināta augsta temperatūra, priekšlaicīgi dzimušu bērnu novietošanai.
apsūnot Apaugt, pārklāties (no virspuses) ar sūnu.
izēst Apēst (visu ēdienu); ēdot iztukšot (trauku).
barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju.
mehanizēt Apgādāt ar mašīnām, aizstāt roku darbu ar mašīnu, mehānismu darbu.
uzturēt Apgādāt, aprūpēt (piemēram, bērnu).
fots Apgaismojuma mērvienība – apgaismojums, ko rada vienu lūmenu stipra gaisma uz vienu kvadrātcentimetru [ph].
rādīt Apgaismot ceļu, virzienu (par gaismas avotu).
vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
sist elpu ciet apgrūtināt elpošanu.
aizcietējums Apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
paņemt uz muļķi apkrāpt, izmantojot kāda lētticību, nezināšanu.
maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
diploms Apliecība par zinātniskā grāda, nosaukuma piešķiršanu.
atestāts Apliecība, ko izdod par vispārējās vidējās izglītības iestādes beigšanu.
noņemt cepuri (kāda priekšā) apliecināt (kādam) savu cieņu, apbrīnu.
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
apgredzenot Aplikt ap putna kāju īpašu gredzenu, lai izsekotu (tā) migrācijai.
apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piem., vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
grīdlīste Apmale, ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
sākt veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
sākt veco meldiņu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
siet Apņemot ar auklu, lenti u. tml. un veidojot tinumu, savienot (ko) vienā kopumā; šādā veidā veidot (ko).
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu, sarunu u. tml.).
izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu.
kopt Aprūpēt (kādu), gādājot par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanu u. tml.
eskorts Apsardze, transportlīdzekļi u. tml., kas drošības apsvērumu dēļ vai goda parādīšanai pavada kādu personu, personu grupu vai transportlīdzekli.
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
izirdināt Apstrādājot padarīt pilnīgi irdenu; uzirdināt.
šķīvot Apstrādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
irdināt Apstrādāt (augsni), lai (to) padarītu irdenu.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piem., mainītu tā formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu.
kulstīt Apstrādāt (linus) ar kulstīklu, lai atdalītu šķiedru no spaļiem.
kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
frēzēt Apstrādāt ar frēzi, frēzmašīnu.
aizstāvība Apsūdzības atspēkošana kriminālprocesā, minot apsūdzētā attaisnojošus vai vainu mīkstinošus pierādījumus.
ola Apvalkā ietverta, no organisma izvadīta ovāla (putnu, arī dažu dzīvnieku) olšūna.
maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums.
uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
saplūst Apvienojoties kļūt par vienu veselumu.
apgriezt Apvirzīt (apkārt) pa pilnu apli, ap asi.
aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
numerācija Apzīmēšana ar secīgiem numuriem; numurēšana; šādu numuru kopums.
sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus).
spiediens Apzināta iedarbošanās (uz cilvēku, viņa psihi), lai panāktu savu vēlmju īstenošanu.
rakt kapu (kādam) apzināti darīt ļaunu, censties pazudināt.
mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
iegriezt Apzināti nodarīt (kādam) ko sliktu, ļaunu.
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
sastapt Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita acis, skatienu).
sastapties Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita skatienu).
adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
sist Ar atsevišķu raksturīgu skaņu vai skaņām (piem., zvanu) vēstīt (laiku) – par pulksteni.
lēkt Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, leju, sānis, atpakaļ u. tml.).
mest Ar atvēzienu virzīt (ko), panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; sviest.
sviest Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
joms Ar balstu (stabu, kolonnu) rindu nošķirta gareniska telpas daļa (piem., baznīcā).
ar smagu sirdi ar bažām, nelabprāt (ko darīt), nojaušot ko ļaunu.
bērs Ar brūnu apspalvojumu, līdz pusei melnām kājām, melnu asti un melnām krēpēm (par zirgu).
iebrūns Ar brūnu nokrāsu; brūngans.
brūngans Ar brūnu nokrāsu.
noburt Ar buršanu pārvērst (par ko), pakļaut burvestībai (kādu, ko).
pieburt Ar buršanu piesaistīt (kādam ko).
pārvērst Ar buršanu, maģiskām darbībām panākt, ka (kas) kļūst par ko.
mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
piedancot Ar dancošanu piepildīt.
piedārdināt Ar dārdināšanu piepildīt.
izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
piedejot Ar dejošanu papildināt (kādam) priekšnesumu.
piedejot Ar dejošanu piepildīt (ko).
piedimdināt Ar dimdināšanu piepildīt (telpu, apkārtni).
nodurt Ar dūrienu, durot nonāvēt.
iedzeltens Ar dzeltenu nokrāsu; dzeltenīgs.
dzeltenīgs Ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
iedziedāt Ar dziedāšanu iesākt, ievadīt.
iedziedāt Ar dziedāšanu ievingrināt (balsi).
ekranēt Ar ekrānu aizsargāt no nevēlama starojuma, elektriskā vai magnētiskā lauka u. tml.
ekseļi Ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība.
ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēvelmašīnu apstrādāt.
pašūpot galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu u. tml.
nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, arī pārmetumu.
izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu); gārdzot pateikt, izrunāt.
piegaudot Ar gaudošanu piepildīt.
krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
grāmatniecība Ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu saistītu darbību kopums (grāmatu izdošana, tirdzniecība, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija u. tml.).
aizgrūst Ar grūdienu aizvērt, aiztaisīt.
atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, atmudžināt (ko sasietu, sapinušos).
atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (piem., pa staignu ceļu), atkļūt.
piņķēt Ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
piņķēt Ar grūtībām raisīt, risināt (ko sasietu, sapinušos).
abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu, tā sakneni, spraudeni u. tml.) augšanai pastāvīgā vietā.
iemest tīklu (arī makšķeri u. tml.) ar īpašu paņēmienu novietot (rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
vaļēju muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu atklāt, darīt zināmu (ko).
nerādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu nepaust, nedarīt uztveramu (ko).
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu paust, darīt uztveramu (ko).
likt saprast ar izturēšanos, rīcību, runu u. tml. panākt, ka (kāds) var (ko) iedomāties, nojaust.
kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
adoptēt Ar juridisku aktu pieņemt bērnu, piešķirot viņam laulībā dzimuša bērna tiesības.
rakt Ar kājām vai purnu raust (zemi) – par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, censties no tās ko izcelt (par dzīvniekiem).
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
atkaukties Ar kaucienu atsaukties.
piekausēt Ar kausēšanu vai karsēšanu piestiprināt.
kinotehnika Ar kinofilmu ražošanu saistīto māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, kā arī tehnisko iemaņu, paņēmienu kopums.
izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
nokost Ar kodienu atdalīt (kā) gabalu.
mūmija Ar konservējošām vielām pret trūdēšanu apstrādāts miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermenis.
sāniski Ar ķermeņa sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piem., virzīties, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa sāna.
šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
nokult Ar labības kombainu novākt un apstrādāt.
atlēkt Ar lēcienu atvirzīties nost; spēji atrauties, atkāpties u. tml. (no kā).
palēkties Ar lēcienu pavirzīties nedaudz uz augšu.
piezemēties Ar lēcienu, lēcienā skart zemi.
kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
polispasts Ar lokanu saiti (trosi) saistīts kustīgu un nekustīgu trīšu mehānisms, ko izmanto celšanas, montāžas, vilkšanas ierīcēs.
vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
pamāt Ar mājienu vai mājieniem izteikt (sveicienu, atvadīšanos u. tml.).
nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko).
uzmānīt Ar mānīšanu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
atmānīt Ar mānīšanu, vilinot panākt, ka atnāk, ierodas šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
iemānīt Ar mānīšanu, viltību iedabūt (kur iekšā).
aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt prom; mānot, pierunājot panākt, ka aiziet.
pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem (slimo cilvēku, orgānu, organisma daļu) darīt veselu.
iemest Ar metienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); metot trāpīt (kur, kādam).
atmest Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
pamest Ar metienu pavirzīt.
izmest Ar metienu vai citu paņēmienu nolaist, novietot ūdenī (ko).
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
pārmest Ar metienu, metot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest.
uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas.
raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts, uz četrām kājām balstīts baļķis, ko izmanto par vingrošanas rīku (piem., atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
datums Ar noteiktu numuru apzīmēta mēneša diena; dienas, mēneša, gada apzīmējums rakstiskā formā.
parādprasība Ar parādsaistību kārtošanu saistīta prasība tiesā; dokuments, kurā izteikta prasība samaksāt parādu noteiktā termiņā.
kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piem., maksājuma) saņemšanu.
atrunāt Ar pārliecināšanu censties panākt, lai atsakās (ko darīt).
iešķērsām Ar pavērsienu sānis, slīpi; ne pilnīgi šķērsām.
pulsēt Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
izsist Ar piesitienu (ierīcē) panākt, ka tiek izdots, izveidots.
uzsist Ar piesitienu (piemēram, uz mūzikas instrumenta taustiņa) izraisīt skaņu.
uzsist Ar piesitienu (uz tastatūras) izveidot.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu, piem., tīrot, ieziežot, masējot).
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu); berzēt.
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
sagrābt Ar plūsmu, spiedienu u. tml. sākt strauji un spēcīgi iedarboties.
izdabūt Ar pūlēm dabūt piekrišanu, atļauju (kā) realizēšanai.
mašīnraksts Ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts.
pieraut Ar rāvienu, strauju kustību pievilkt, pievirzīt (ko).
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
caurskatīt Ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību aplūkot cilvēka iekšējos orgānus.
ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
atrūkt Ar rūkšanu atsaukties (piem., par suni).
rūsganīgs Ar rūsganu nokrāsu.
sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piem., virzīties, atrasties).
smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
sarkanīgs Ar sarkanu nokrāsu, iesarkans, arī gaiši sarkans.
iesarkans Ar sarkanu nokrāsu, sarkanīgs.
aizsaukt Ar saucienu aicināt (prom, kur, pie kā u. tml.).
sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
kaut Ar savu (kārts, kauliņa u. tml.) izspēli, gājienu atņemt pretiniekam (piem., izspēlēto kārti, spēles kauliņu); sist.
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt (asi) reaģēt, pamudināt (uz pretdarbību, cīņu).
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt (kādu, ko).
uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) kļūst ļoti dusmīgs.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piem., jubilejā, svētkos.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
aizsargāt Ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu).
kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
piesaukt nelaimi ar savu runāšanu panākt, ka notiek nelaime.
sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, trokšņus.
mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. aicināt, rosināt, lai (kāds) ko dara.
mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
atsist Ar sitienu atvirzīt nost, atpakaļ.
iesist Ar sitienu ieraidīt (bumbu, ripu).
iesist Ar sitienu ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā).
pārsist Ar sitienu pārdalīt; sitot radīt bojājumu, caurumu.
pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārsist Ar sitienu vai atsitot (pret ko) savainot (ķermeņa daļu).
uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
iedauzīt Ar sitienu, grūdienu iebojāt (piem., priekšmetu); radīt (bojājumu).
salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
aizsist Ar sitienu, strauju kustību aizvirzīt.
atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt; vairākkārt sitot, dauzot atdalīt.
plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
šķelt Ar sitienu, triecienu panākt, ka (kas) dalās divās vai vairākās atsevišķās daļās.
uzsist zilu aci ar sitienu, triecienu radīt zilganu zemādas asinsizplūdumu zem acs.
iesist Ar sitienu, triecienu radīt.
pārskatīt Ar skatienu aptvert, pārredzēt (visu kopumu vai lielu tā daļu).
apredzēt Ar skatienu aptvert; pārredzēt.
noskatīt Ar skatienu novērtēt, nopētīt (kādu, arī ko).
ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
pasekot ar acīm ar skatienu sekot (kādam, kam).
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt; ar skrošu šāvienu savainot.
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu).
sagraut Ar spēcīgu triecienu, spiedienu, sprādzienu u. tml. izpostīt, pārvērst drupās, gruvešos.
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
uzdzīt Ar spēku (piemēram, triecienu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
aizspert Ar spērienu aizvirzīt.
atspert Ar spērienu atgrūst vaļā.
iespert Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
nospert Ar spērienu novirzīt nost, lejā, zemē.
paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
iespiesties Ar spiedienu ievirzīties (kur iekšā).
izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
urbties Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā.
izspert Ar spiedienu, arī triecienu izgrūst, izsviest.
nospiedums Ar spiedienu, piespiedienu radies, radīts (kā) atveids.
drumstalot Ar spiedienu, sitot u. tml. dalīt sastāvdaļās, drumstalās.
izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
ievirzīt Ar spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni ka (kas) nonāk (kur iekšā).
iespļaut Ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā).
izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt ārā no mutes.
nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, zemē u. tml.
uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
aizspļaut Ar spļāvienu, spļaujot aizvirzīt.
spridzināt Ar sprādzienu šķelt, graut, iznīcināt.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā, nelielā attālumā).
pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
paraut Ar strauju kustību, rāvienu atvērt.
pasist Ar strauju kustību, sitienu u. tml. pavirzīt.
pārmest Ar strauju kustību, vēzienu novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
sasisties Ar strauju, spēcīgu kustību, triecienu saskarties.
strupdegunains Ar strupu degunu (par seju).
uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
iesviest Ar sviedienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); sviežot trāpīt (kur); iemest.
apsviest Ar sviedienu aplikt (ap ko, kam apkārt).
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost, atpakaļ.
atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest.
izsviest Ar sviedienu novietot; izmest.
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
pārsviest Ar sviedienu, sviežot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest.
uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
pasvilpt Ar svilpienu pasaukt, paaicināt.
nosvilpt Ar svilpienu signalizēt (par ko).
nošauties Ar šāvienu nonāvēt sevi.
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
ietriekt Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
iztriekt Ar triecienu izsist.
notriekt Ar triecienu nogāzt, panākt, ka nogāžas.
sist Ar triecienu virzīt (kur iekšā, nost no kā u. tml.); ar triecienu vienot kopā, stiprināt klāt u. tml.
uztriekt Ar triecienu, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
atsist Ar triecienu, sitieniem u. tml. ievainot (piem., iekšējos orgānus).
iedragāt Ar triecienu, spēcīgu sitienu ielauzt.
saplacināt Ar triecienu, spiedienu u. tml.
samīcīt Ar triecienu, spiedienu u. tml. deformēt.
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt.
novārdot Ar vārdošanu censties likvidēt (slimību).
novārdot Ar vārdošanu censties radīt (kam) dziedinošas spējas.
apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
apvārdot Ar vārdošanu padarīt (parasti produktus) spējīgus dziedināt, novērst ļaunumu.
atvēzēt Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ (roku, rīku u. tml.).
atvēzēties Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (gatavojoties sitienam, sviedienam u. tml.).
krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup.
uzlaist Ar vēzienu uzsist (kādam, kam, pa ko).

Atrasts piemēros (200):

nost .. gaļai pavasaros pērk pārīti sivēnu, un rudenī kauj nost.
kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
liegs ..ābeles patlaban bija ietinušās liegos ziedu plīvuros.
vest ..braucienu laikā kuģinieki bija veduši tādu kā cīņu ar saviem priekšniekiem..
veterinārs ..gosniņa Kamolīte pārēdās rasainu āboliņu .. uzpūtās un nobeidzās.. Nelīdzēja ne veterināra dūrieni sānos, ne kausēts sviests..
mežvīns ..istabas ārsiena noaugusi ar mežvīnu, lapainu stīgu bārkstis aizkārušas logus gandrīz pavisam ciet.
lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
vilkties ..karavīri noskranduši vilkās mājup, nosaldētās kājas aptinuši ar salmiem.
lādzīgs ..lādzīgās, mīkstās [kaķa] trifeļacis ir pārvērtušās melnās vellatās, kas nu dusmās zalgo kā olīvas.
prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
nesums ..Lieldienu rītā .. viņi [bērni] .. devās dārzā ievākt Zaķa nesumu..
errastība ..man šī noņemšanās ar reizesrēķinu šķita tīrā errastība.
izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
nesamanīgs ..ministrs .. nesamanīgi salaistījies ar odekolonu.
taisns ..nu atkal ar naudu būs grūti. Būs taisni tāpat kā gadsimta sākumā.
prasts ..ņem sev kādu prastu ļaužu bērnu, kas būs mierā, lai tu kāds būdams.
motors ..paklausījās manu motoru un neņēma pretī [karadienestā].
šķērdība ..parasti vecāmāte tramvajā braukšanu sauca par tukšu šķērdību.
nomīt ..Pie grāvja muklājā ieraka, Zemi līdzenu virsū nomina..
kamēr ..putns savu dziesmu uzņem ik jaunu pavasari, kamēr meitas, kad apprecas, apklust pavisam..
šarlatāns ..Rīgas nervu ārsti viņu [ārstu] atklāti saucot par šarlatānu.
slapstīties ..sieviete slapstās pie mātes, līdz atrod jaunu dzīvokli..
skabarga ..sirdī nav pat niknuma skabargas.
uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
ugunsrati ..te [uz ceļiem] nu katrs no saviem ārzemju ugunsratiem spiež ārā ko spēj, aplam otru apdzen, traki triecas..
visgudrs ..tu esi izgaršojusi dzīves sūrumu un tālab vari visgudri raudzīties sarunu biedram acīs..
aizvelties ..viena kara armija nule aizvēlusies, bet nav parādījusies otrā, neviens nezin, kad tā nāks!
apstaiga ..viņa [bērnu nama priekšniece] vakara apstaigā gāja no istabas istabā..
lovelass ..viņa jūtu apliecinājumi atgādina lēta lovelasa tukšo tarkšķēšanu..
prātvēders ..viņi [iedzērušie vīrieši] bija vareni prātvēderi, katrs pieredzējis brīnumu brīnumus, tos tā vien gribējās citiem izstāstīt!
paskolot ..viņš ne mirkli nešķīrās no domas kaut cik paskolot savus bērnus.
skaidiena ..viņš žigli aizskrēja uz skaidienu un atnesa klēpīti [malkas].
plātīt ..vista.., spārnus šaurajā telpā plātīdama, atstāja paslēptuvi..
skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
nostrādāt "..es nebrīnīšos, ja mūža galā viņš nostrādās vēl kādu numuru, ka visi paliks mēmi."
nomizot "..kas varēja iedomāties, ka man vecumdienās tādu kaunu taisīsi.. Tevi vienkārši nomizot!"
šaut "..šauj nu vaļā, kas tev īsti ir uz sirds. .. tevī deg kāds mazs noslēpums."
atdzelt "..te vis katram nevar uzticēties tādā miljonu pilsētā." – "Latviešiem es uzticos!" atdzeļu un kāpju augšas stāvā.
mīnuss "..tu esi pārāk svaidīgs. Policista darbā tas ir liels mīnuss."
esamība "Ar viņu kopā es zinu, ka es esmu, es sajūtu katru savu esamības šūniņu, viņā spoguļodamās, es sevi apliecinu."
nocirst "Bet nu pietiek, nu man ir diezgan," mamma nocērt.
pag "Es nu iešu." – "Pag, man tev vēl kas jāsaka."
nosacīt "Es tiešām nezinu," māte nosaka.
atvainot "Ir gan viņiem [skolotājiem] izdoma," mamma saka, atvainodama savu neprašanu tādās lietās [rēķināšanā]..
sastostīties "Kad esi zaudējis visu, tu kļūsti brīvs pa īstam. nu," Anna sastostījās, "es runāju par jūtām."
grabaža "Kas tad nu par auto," rāmi saka Kursis, "tāda grabaža vien ir, bet mēs ar Jēci salabosim."
veselība "Lai nu kas, bet veselība man ir bez vainas!"
pagaidām "Man jāiet. nu, tad pagaidām!"
laist "Mīļā, pēc četriem mēnešiem mēs laižam uz Melnburnu!"
atbildēt "Nē, nezinu," es atbildēju.
nošķendēties "Nekur tai [govij] nav miera," nošķendējās Anita, jo Ziedaļa aizdzinusies uz izcirtuma viņu galu.
vakars "nu ir vakars! Nezinu vairs, ko lai iesāk!"
pagaidīt "nu pagaidi tu man!"
liegties "nu, iedzēru, vai tad es liedzos?"
novaicāt "nu, kā patika hokejs?" viņš novaicā.
kārot "nu, kas tad nekāro mantu? Pagājušo nedēļu es kāroju kurpes. Pēc gada es varbūt kārošu māju. Tāds ir cilvēks."
nostiept "nuū, tēv," Ludvigs nostiepa tā gari, ar tādu kā smiekliņu..
nū "nuuū, aiziet pie darba!"
lākturis "Ņem līdzi vējlukturi, citādi tu tumsā nomaldīsies," vecā krustmāte sniedza Šteinu mammiņai aizdegtu lākturi.
kārdināt "Pavisam tieva esi. nu vēl to gabaliņu! Raug, kāds labi nocepies," vecāmamma kārdina.
putnubiedēklis "Pēc kā tu izskaties? Gatavais putnubiedēklis!"
līgo "Sit, Jānīti, vara bungas, līgo, līgo!" vīrietis iedziedas kā baritonu kvintets..
pašauties "Sveicināta!" Liela roka pašaujas man pretim un sagrābj manus pirkstus cietā tvērienā.
krodziniece "Tad es jums atnesīšu vēl vienu mēru," krodziniece.. šķelmīgi noteica ..
ķērkt "Tu gribi nogremdēt teātri?" uz Nīnu ķērc režisors – pusmūža vīrs.
ū "Ū-ū!" māte sauc bērnus.
razbainieks "Vai dieviņ, nupat razbainieks mani nobeigs.. glābiet, glābiet!" tā puisēnu iztraucē mātes kliedziens no pļavas lejā.
peļot "Vai tu iesi peļot! Ko tu te maisies pa kājām..." Runcis nolec no celiņa un atsēstas sniegā. "Ej nu peļo tādā laikā, kad tev nav ne cimdu, ne zeķu!"
nočerkstēt "Zinu!" viņš nočerkstēja.
hrivna 100 hrivnu banknote.
Covid-19 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju.
jogot 15. augustā aicinu jogot arī uz veselības klīniku Medeora.
augusts 15. augustā doties uz Aglonu.
pusmaska 16. gs. sinjoras, izejot uz ielas, uzlika sejai priekšā melnu pusmasku.
numurs 17. numura uzgriežņu atslēga.
patentēt 1846. gadā Ādolfs Sakss patentē saksofonu.
čartists 1848. gadā čartisti sapulcināja pusmiljonu strādnieku un devās iesniegt savas prasības parlamentam.
dekalitrs 1932. gadā pavisam tika saražots pusmiljonu dekalitru alus.
streptomicīns 1945. gadā Zelmans Vaksmans atklāja, ka tuberkulozes ārstēšanā var izmantot streptomicīnu.
paņemt 2. Pasaules karš paņēma daudzu miljonu cilvēku dzīvības.
hrivna 5 hrivnu monētas.
izdzīt Ābele izdzinusi jaunas atvases.
pārkoksnēties Ābeles dzinumi līdz ziemai bija pārkoksnējušies.
brūns Abi dzinumiņi kļuvuši brūni.
vienvērtīgs Abiem vecākiem ir vienvērtīgs ieguldījums bērnu audzināšanā.
abolicionisms Abolicionisms 18. un 19. gadsimtā iestājās par verdzības atcelšanu.
raugs Ābolos dzīvo līdz 45 000 rauga šūnu gramā.
vaskains Ābols ar vaskainu mizu.
aborigēni Aborigēnu māksla.
nulle Absolūta nulle motobraukšanā.
špalera Absolventi iet cauri skolēnu špalerai.
grāmatnieks Aceknis un grāmatnieks galvenokārt regulē barības pāriešanu īstajā kuņģī.
acetons Acetonu izmanto organiskā stikla ražošanā.
neaptverams Acij neaptverams līdzenums.
dzalkstīt Acis niknumā dzalkstī.
ņirbināt Acis ņirbina krāsainu rotaļlietu kalni.
paplesties Acis paplešas no brīnumiem.
skaidrs Acis pēc operācijas kļuva ar katru dienu skaidrākas.
uztaustīt Acis upē bija uztaustījušas tumšu, garenu priekšmetu.
zalgot Acīs zalgo ļaunums.
acumirklis Acumirklī aizmirsies telefona numurs.
adoptēt Adoptēt bērnu, kas palicis bez vecākiem.
bērns Adoptēt bērnu.
pavediens Adot liek kopā vairākus pavedienus.
stroncijs AES notika divi sprādzieni, kas atmosfērā izmeta desmitiem tonnu radioaktīvo izotopu – urāna, stroncija un citus.
afišēt Afišēt savus nodomus, plānus.
agars Agaragaru lieto galertu, saldēdienu un saldumu gatavošanā želatīna vietā.
izlavierēt Agrāk centos izlavierēt, tagad mēģinu problēmai skatīties tieši acīs.
ripa Agrāk viņš bija lietojis ripas, kokaīnu un citas narkotikas.
pārskanēt Agri no rīta klosteri pārskanēja zvanu skaņas.
ahā Ahā, beidzot noķēru zaglēnu!
piepulcēties Aicina vīru korim piepulcēties jaunus biedrus.
pakustēties Aicinu pakustēties svaigā gaisā – piedalīties talkā.
aijāt Aijāt bērnu, lelli.
pārfilmēt Ainu vajadzēja pārfilmēt piecas reizes.
atrāviens Airētāji uzvarēja ar krietnu atrāvienu.
pluskains Aita ar pluskainu vilnu.
pelnains Aitas ar pelnainu vilnu.
arī Aitas, arī kazas ganījās vienuviet.
brīnums Aiz brīnumiem ieplest acis.
izgāzt Aiz lepnuma staigā krūtis izgāzis.
aizbaidīt Aizbaidīt putnus no dārza.
aizbīdīt Aizbīdīt šķīvi ar ēdienu prom.
aizbiedēt Aizbiedēt putnus no dārza.
gadījums Aizbraukt ar gadījuma automašīnu.
aizbraukt Aizbraukt automašīnu.
aizbraukt Aizbraukt mašīnu aiz mājas.
aizdabūt Aizdabūt bērnus gulēt.
aizdabūt Aizdabūt sienu līdz kūtij.
aizdomas Aizdomas par vīrusu saslimšanu.
noruna Aizdot kaimiņam naudu ar norunu, ka pēc nedēļas to atdos.
aizdzīt Aizdzīt automašīnu.
atbalss Aizgājušo dienu atbalsis.
aizglaust Aizglaust aiz auss matu šķipsnu.
duša Aizgriezt dušas krānu.
aizgriezt Aizgriezt krānu.
brīvdiena Aiziet Lieldienu brīvdienās.
restorānvagons Aiziet uz restorānvagonu.
aizkavēt Aizkavēt mitruma izgarošanu no augsnes.
aizkurt Aizkurt kamīnu.
aizlaist Aizlaist bērnus uz skolu.
vesels Aizlido vesels bars putnu.
izmēģinājums Aizliegt ķīmisko ieroču ražošanu un izmēģinājumus.
aizliet Aizliet caurules ar bitumenu.
aizlikt Aizlikt spilvenu aiz muguras.
aizlodēt Aizlodēt tējkannu, katliņu.
aizmānīt Aizmānīt bērnu gulēt.
aizmetināt Aizmetinu pogas, sakārtoju cepuri, uzsmaidu savam attēlam.
aizmidzināt Aizmidzināt bērnu.
aizmirst Aizmirst telefona numuru.
pārtecēt Aizmirsu aizgriezt krānu, un ūdens pārtecēja pāri vannas malai uz grīdas.
aiznest Aiznest raudošo bērnu pie mātes.
aiznest Aiznest sveicienus.
aizņemt Aizņemt telefonu ar garu sarunu.
kupons Aizpildīt loterijas kuponu.
aizpļāpāties Aizpļāpāties un nokavēt vilcienu.
aizraidīt Aizraidīt bērnus gulēt.
aizraut Aizraut meiteni ar mašīnu līdz mājām.
aizrunāt Aizrunāt kucēnus.
aizsākt Aizsākt jaunās metodes izmantošanu ražošanā.
nelaikā Aizsākt sarunu nelaikā.
aizsākt Aizsākt sarunu.
aizsargāt Aizsargāt bērnus.
nobloķēt Aizsargs nobloķē sitienu.
aizsargviela Aizsargviela pret rūsēšanu.
aizsaukt Aizsaukt bērnus no rotaļlaukuma.
aizsegt Aizsegt aukstā laikā muti un degunu ar šalli.
aizslēpt Aizslēpt dāvanu aiz muguras.
aizsniegt Aizsniegt ar airi upes dibenu.
aizstāvēt Aizstāvēt bērnu pret pāridarījumiem.
aizsūtīt Aizsūtīt bērnus agri gulēt.
aizsūtīt Aizsūtīt mīļus sveicienus.
aiztransportēt Aiztransportēt preces ar automašīnu.
kukuļņemšana Aizturēt par kukuļņemšanu.
šķaudiens Aizturēt šķaudienu.
zaglēns Aizturēt zaglēnu.
saistība Aizturētais noliedz saistību ar kukuļdošanu.
aizvadīt Aizvadīt bērnu uz skolu.
durstīt Aizvainojums bērnu durstīja kā ar adatām.
pašlepnums Aizvainot mākslinieka pašlepnumu.
aizvākt Aizvākt kauslīgos zēnus no rotaļlaukuma.
sveiciens Aizved bērniem no manis sveicienus!
aizvērpt Aizvērpt sarunu.
aizvērpt Aizvērpt vilnas pavedienu.
pieķīlēt Aizvest automašīnu pie meistara, lai pieķīlē.
pakakāt Aizvest bērnu pakakāt.
lunaparks Aizvest bērnus uz lunaparku.
makdonalds Aizvest bērnus uz makdonaldu.
maķītis Aizvest bērnus uz maķīti.
oma Aizvest mazbērnus pieskatīt omai.
aizvest Aizvest meitu uz bērnudārzu.
pienotava Aizvest pienu uz pienotavu.
sīks Aizvest sīkos uz bērnudārzu.
estragons Aizvietot dilles ar estragonu.
aizvilināt Aizvilināt bērnu no spožās automašīnas.
aizvirzīt Aizvirzīt automašīnu kolonnu pa apkārtceļu.
aizvirzīt Aizvirzīt sarunu uz citu tematu.

nu citās vārdnīcās:

Tēzaurs

nu¹

nu²

nu³

LLVV

nu¹

nu²

nu³

MEV

nu^I

nu^II