orientēt
orientēt [ori-eñtêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Novietot, vērst (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
PiemēriOrientēt antenu uz raidītāju.
1.1.Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
PiemēriApmeklētāju telpā orientē gaismas ķermeņi, kas gan vieno un sakārto telpu, gan sadala to zonās.
2.Virzīt, ietekmēt (kā) darbību, rīcību (kādā virzienā, jomā).
PiemēriOrientēt skolēnus uz augstākās izglītības iegūšanu.
2.1.Piešķirt (kam) noteiktu virzību, mērķi.
PiemēriUz klientiem orientēts uzņēmums.