orientācija
orientācija [ori-eñtãcija] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Atrašanās vieta, virzība (attiecībā pret ko).
PiemēriTelpu orientācija uz dienvidiem.
- Telpu orientācija uz dienvidiem.
1.1.Spēja noteikt atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
PiemēriOrientācija telpā.
- Orientācija telpā.
- Pētīt putnu orientāciju.
- Zaudēt orientācijas spējas.
2.Rīcība, darbība u. tml., lai (kas) tiktu vērsts noteiktā virzienā.
PiemēriProfesionālā orientācija.
- Profesionālā orientācija.
2.1.Virzība.
PiemēriValsts orientācija uz Rietumiem.
- Valsts orientācija uz Rietumiem.
- Izglītības orientācija uz intelektuālo spēju attīstīšanu.
Stabili vārdu savienojumiSeksuālā orientācija.
- Seksuālā orientācija — dzimumtieksme.
Cilme:No franču orientation ‘virziens’, kam pamatā latīņu oriens, orientis ‘austrumi’.