orientēt
orientēt [ori-eñtêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Novietot, vērst (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
PiemēriOrientēt antenu uz raidītāju.
- Orientēt antenu uz raidītāju.
- Pret dārzu orientēta dzīvojamā istaba.
- Ēkas daļa, kas orientēta pret dienvidiem.
1.1.Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
PiemēriApmeklētāju telpā orientē gaismas ķermeņi, kas gan vieno un sakārto telpu, gan sadala to zonās.
- Apmeklētāju telpā orientē gaismas ķermeņi, kas gan vieno un sakārto telpu, gan sadala to zonās.
2.Virzīt, ietekmēt (kā) darbību, rīcību (kādā virzienā, jomā).
PiemēriOrientēt skolēnus uz augstākās izglītības iegūšanu.
- Orientēt skolēnus uz augstākās izglītības iegūšanu.
- Orientēt zemniekus uz ekoloģisko produktu ražošanu.
2.1.Piešķirt (kam) noteiktu virzību, mērķi.
PiemēriUz klientiem orientēts uzņēmums.
- Uz klientiem orientēts uzņēmums.
- Pasākumi ir orientēti uz dažāda vecuma grupām.