orientēties
orientēties [ori-eñtêtiês] 3. pers. -ējas, pag. -ējās darbības vārds; atgriezenisks
1.Spēt noteikt savu atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
PiemēriOrientēties tumsā.
- Orientēties tumsā.
- Orientēties pēc saules.
- Spēt orientēties gan dabā, gan pilsētā.
1.1.Izprast, pazīt, pārzināt (ko).
PiemēriOrientēties mūsdienu literatūrā.
- Orientēties mūsdienu literatūrā.
- Orientēties darba tirgū.
2.Vērst savu rīcību, darbību (kādā virzienā, jomā).
PiemēriOrientēties uz Eiropas tirgu.
- Orientēties uz Eiropas tirgu.
- Orientēties uz rapšu audzēšanu.