orientieris
orientieris [ori-eñtiẽris] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tas (piem., kāds objekts dabā), ko izmanto, lai orientētos.
PiemēriNoteikt debess puses pēc dabas orientieriem.
2.Tas, kas palīdz orientēties, izprast, saprast (ko).
PiemēriGrūtības rada orientieru trūkums.
Stabili vārdu savienojumiNavigācijas orientieris.