orientieris
orientieris [ori-eñtiẽris] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tas (piem., kāds objekts dabā), ko izmanto, lai orientētos.
PiemēriNoteikt debess puses pēc dabas orientieriem.
2.Tas, kas palīdz orientēties, izprast, saprast (ko).
PiemēriGrūtības rada orientieru trūkums.
Stabili vārdu savienojumiNavigācijas orientieris.