iznēsāt
iznēsāt [iznȩ̃sât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
iznēsāties atgriezenisks, darbības vārds
1.Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās); nesot nogādāt (daudziem vai visiem).
PiemēriIznēsāt ēdienu slimnīcā.
1.1.Nogādāt (daudzās vai visās vietās) – par dzīvniekiem.
PiemēriSīļi iznēsā zīles pa visu mežu.
1.2.Nogādāt (visās organisma daļās) – par asinīm.
PiemēriAsinis iznēsā skābekli pa visu organismu.
1.3.Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) – par vēju; izkaisīt, izkliedēt.
PiemēriVējš iznēsā lapas pa visu pagalmu.
1.4.Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
PiemēriIznēsāt tenkas, jaunumus.
2.Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti); iznest.
PiemēriNeiznēsāts bērns.
3.Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piem., domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
PiemēriIznēsāt sevī darba ieceri, ideju.