iznīcināt
iznīcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā; nonāvēt.
PiemēriIznīcināt ienaidnieku.
- Iznīcināt ienaidnieku.
- Iznīcināt dārza kaitēkļus.
- Kaķis iznīcina grauzējus.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst.
PiemēriViesuļvētra iznīcinājusi lauksaimniecības ražu.
- Viesuļvētra iznīcinājusi lauksaimniecības ražu.
- Kaitēkļi iznīcinājuši sējumus.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
PiemēriUgunsgrēks iznīcina ēkas.
- Ugunsgrēks iznīcina ēkas.
- Zemestrīce iznīcinājusi pilsētu.
1.3.Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā; likvidēt.
PiemēriIznīcināt purvus.
- Iznīcināt purvus.
- Iznīcināt slepenos dokumentus, lietišķos pierādījumus.
- Iznīcināt ķīmiskos ieročus.
2.Novērst, likvidēt.
PiemēriIznīcināt ļaunumu.
- Iznīcināt ļaunumu.
2.1.pārnestā nozīmē Panākt, ka (cilvēks kā personība) zaudē savu nozīmi, ietekmi, kļūst nevērtīgs.
PiemēriNedrīkst ar vārdiem aizvainot un iznīcināt cilvēkus.
- Nedrīkst ar vārdiem aizvainot un iznīcināt cilvēkus.
- Iznīcināt ar savu skatienu.
2.2.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka izzūd.
PiemēriIznīcināt cerības.
- Iznīcināt cerības.
- Iznīcināt jau iedīglī egoismu.