Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nonāvēt
nonāvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nomirst, pārstāj eksistēt; nogalināt.
PiemēriNonāvēt cilvēku.