žvarkstēt
žvarkstēt žvarkstu, žvarksti, žvarkst, pag. žvarkstēju darbības vārds; intransitīvs
žvarkstiens lietvārds; vīriešu dzimte
žvarkstoņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.formā: trešā persona Radīt griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko).
PiemēriMotors žvarkst.
2.sarunvaloda Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
PiemēriKo tu te žvarksti!