žvīkstēt
žvīkstēt 3. pers. žvīkst, pag. žvīkstēja intransitīvs, darbības vārds
žvīkstiens vīriešu dzimte, lietvārds
žvīkstināt transitīvs, darbības vārds
žvīkstoņa sieviešu dzimte, lietvārds
Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piem., par priekšmetiem, kas kustībā saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriPutnu spārni gaisā žvīkst.