žvīkstēt
žvīkstēt 3. pers. žvīkst, pag. žvīkstēja darbības vārds; intransitīvs
žvīkstiens lietvārds; vīriešu dzimte
žvīkstināt darbības vārds; transitīvs
žvīkstoņa lietvārds; sieviešu dzimte
Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piem., par priekšmetiem, kas kustībā saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriPutnu spārni gaisā žvīkst.