žvīgot
žvīgot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
Virzoties un saskaroties ar ko, radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas (par gaisa plūsmu).
PiemēriVējš žvīgo.
- Vējš žvīgo.
- It kā vēsma, pār druvām kas žvīgo, It kā vijole, raudāt kas sāk, – Jāņu vakars ar meijām un līgo Man no sendienām atmiņā nāk.