kraut
kraut krauju, krauj, krauj, pag. krāvu darbības vārds; transitīvs
1.Likt novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti ko samērā lielu, smagu).
PiemēriKraut sienu gubās.
- Kraut sienu gubās.
- Kraut zarus kaudzē.
- Kraut malku grēdā.
1.1.Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
PiemēriKraut siena kaudzi.
- Kraut siena kaudzi.
- Kraut vezumu.
1.2.sarunvaloda Likt, novietot (parasti lielā daudzumā).
PiemēriKraut uz šķīvja ēdienu.
- Kraut uz šķīvja ēdienu.
- Kraut ēdienus galdā.
2.Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu vainu u. tml.) uz citu.
PiemēriKraut sev virsū visus mājas darbus.
- Kraut sev virsū visus mājas darbus.
- Viņš visu vainu krauj uz citiem.
3.sarunvaloda, intransitīvs Spēcīgi sist.
PiemēriKraut pa ģīmi.
- Kraut pa ģīmi.
- Kraut pa ausi, pa zobiem.