Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kravate
kravate dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
Plata auduma lente, ko apsien ap kaklu.
PiemēriViņš bija ģērbies gaišpelēkā pilsētnieka apģērbā, ar platmali un kravati.
Cilme:No franču cravate.