kraut
kraut krauju, krauj, krauj, pag. krāvu transitīvs, darbības vārds
1.Likt novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti ko samērā lielu, smagu).
PiemēriKraut sienu gubās.
1.1.Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
PiemēriKraut siena kaudzi.
1.2.sarunvaloda Likt, novietot (parasti lielā daudzumā).
PiemēriKraut uz šķīvja ēdienu.
2.Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu vainu u. tml.) uz citu.
PiemēriKraut sev virsū visus mājas darbus.
3.sarunvaloda, intransitīvs Spēcīgi sist.
PiemēriKraut pa ģīmi.