piebarot
piebarot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
piebaroties darbības vārds; atgriezenisks
1.Barot (zīdaini) ar ēdienu, kas papildina mātes pienu vai tā aizstājēju.
PiemēriSākt piebarot zīdaini no četru mēnešu vecuma.
- Sākt piebarot zīdaini no četru mēnešu vecuma.
- Piebarot bērnu ar dārzeņu biezeni.
1.1.Apgādāt (piem., meža dzīvnieku) ar papildbarību.
PiemēriPiebarot meža dzīvniekus.
- Piebarot meža dzīvniekus.
- Piebarot ziemā putnus.
- Piebarot bites.
Stabili vārdu savienojumiPiebarošanas lauciņš.
- Piebarošanas lauciņš — neliels zemes gabals, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
1.2.Mēslot (augus) ar virsmēslojumu.
PiemēriZiedošās balkonpuķes katru nedēļu jāpiebaro ar mēslojumu.
- Ziedošās balkonpuķes katru nedēļu jāpiebaro ar mēslojumu.
2.Dodot barību vai ēdienu pietiekamā daudzumā, paēdināt (ko).
PiemēriSpēt visas mutes piebarot.
- Spēt visas mutes piebarot.
- Suns bija nepiebarojams.
- Nepiebarojams rīma.