piebārstīt
piebārstīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Izbārstot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā kādu virsmu).
PiemēriPiebārstīt grīdu ar miltiem.
- Piebārstīt grīdu ar miltiem.
- Palags piebārstīts ar drupačām.
- Visas malas piebārstītas ar cukuru.
1.1.Pārklāt, piepildīt (parasti ar ko sīku, smalku).
PiemēriVējš piebārsta matus ar ziedlapām.
- Vējš piebārsta matus ar ziedlapām.
- pārnestā nozīmē Saules stari, tikuši ezerā, steidzās piebārstīt to ar mirdzošu zibšņu pērlītēm.
1.2. Būt pilnam (ar ko).
PiemēriDebesis piebārstītas ar zvaigznēm.
- Debesis piebārstītas ar zvaigznēm.
- Pieneņu piebārstītas pļavas.
- Mežs rudens zelta piebārstīts.
2.Izmantojot (ko) lielākā daudzumā, (ar to) piesātināt (valodu), pieblīvēt (tekstu).
PiemēriPiebārstīt valodu ar anglicismiem.
- Piebārstīt valodu ar anglicismiem.
- Rakstīt ar metaforām piebārstītā stilā.
- Piebārstīt darbu ar atsaucēm.