piebeigt
piebeigt -beidzu, -beidz, -beidzu, pag. -beidzu darbības vārds; transitīvs
1.Nonāvēt; nonāvēt līdz galam.
PiemēriPiebeigt ruksi uzreiz, ar trāpīgu dūrienu.
- Piebeigt ruksi uzreiz, ar trāpīgu dūrienu.
- Ar šāvieniem galvā piebeigt ievainotos.
1.1.Ļoti nomocīt, novest līdz nāvei.
PiemēriŠis ceļojums mani piebeigs.
- Šis ceļojums mani piebeigs.
2.Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (ko).
PiemēriPiebeigt smalkmaizīti.
- Piebeigt smalkmaizīti.
- Piebeigt čipšu paku.
3.sarunvaloda Sabojāt, sabeigt.
PiemēriPiebeigt cieto disku.
- Piebeigt cieto disku.