raukt
raukt raucu, rauc, rauc, pag. raucu darbības vārds; transitīvs
1.Savilkt seju tā, ka pieres ādā veidojas grumbas.
PiemēriRaukt pieri.
- Raukt pieri.
- Raukt uzacis.
1.1.Vilkt grumbās purnu (par dzīvniekiem).
PiemēriPie sliekšņa sajutis suņu smaku, runcis rauc purnu, sprauslā un iet projām.
- Pie sliekšņa sajutis suņu smaku, runcis rauc purnu, sprauslā un iet projām.
2.Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
PiemēriRaukt cimdu.
- Raukt cimdu.
- Raukt zeķi.
- Pēc katras noraukuma kārtas vienu kārtu apada bez noraukuma, rauc, līdz uz katras adatas paliek pa vienam valdziņam.
Stabili vārdu savienojumiRaukt degunu.
- Raukt degunu idioma — ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.