raukt
raukt raucu, rauc, rauc, pag. raucu transitīvs, darbības vārds
1.Savilkt seju tā, ka pieres ādā veidojas grumbas.
PiemēriRaukt pieri.
1.1.Vilkt grumbās purnu (par dzīvniekiem).
PiemēriPie sliekšņa sajutis suņu smaku, runcis rauc purnu, sprauslā un iet projām.
2.Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
PiemēriRaukt cimdu.
Stabili vārdu savienojumiRaukt degunu.