Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
raudzīt
raudzīt raugu, raugi, rauga, pag. raudzīju darbības vārds; transitīvs
1.Skatoties noskaidrot, pārbaudīt (ko).
PiemēriGāju pie durvīm raudzīt, kas atnācis.
1.1.Taustot noskaidrot, pārbaudīt (ko).
PiemēriRaudzīt, vai veļa jau sausa.
1.2.Skatīties1.
PiemēriŠodien dodos uz teātri raudzīt jauno izrādi.
2.Censties, mēģināt (ko darīt).
PiemēriViņš pieliecās tuvāk un raudzīja ielūkoties meitenei acīs.
3.Meklēt.
PiemēriJaunībā raudzīju pēc kāda, kurš spētu mani saprast un pareizi novērtēt.
4.Gādāt, sarūpēt.
PiemēriRaudzīt vakariņas.