Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
raudzīt
raudzīt raugu, raugi, rauga, pag. raudzīju darbības vārds; transitīvs
1.Skatoties noskaidrot, pārbaudīt (ko).
PiemēriGāju pie durvīm raudzīt, kas atnācis.
  • Gāju pie durvīm raudzīt, kas atnācis.
  • Devāmies raudzīt, vai gājputni jau atgriezušies.
1.1.Taustot noskaidrot, pārbaudīt (ko).
PiemēriRaudzīt, vai veļa jau sausa.
  • Raudzīt, vai veļa jau sausa.
  • Saimniece Jurģu rītā rasu raudzīja: ja uz zāles bija rasa, tad govis dos daudz piena.
1.2.Skatīties1.
PiemēriŠodien dodos uz teātri raudzīt jauno izrādi.
  • Šodien dodos uz teātri raudzīt jauno izrādi.
  • Ziemassvētku naktī gani devās uz Betlēmi raudzīt jaunpiedzimušo bērnu.
2.Censties, mēģināt (ko darīt).
PiemēriViņš pieliecās tuvāk un raudzīja ielūkoties meitenei acīs.
  • Viņš pieliecās tuvāk un raudzīja ielūkoties meitenei acīs.
3.Meklēt.
PiemēriJaunībā raudzīju pēc kāda, kurš spētu mani saprast un pareizi novērtēt.
  • Jaunībā raudzīju pēc kāda, kurš spētu mani saprast un pareizi novērtēt.
4.Gādāt, sarūpēt.
PiemēriRaudzīt vakariņas.
  • Raudzīt vakariņas.