Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
skatīties
skatīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Vērst skatienu (kur, uz ko); vērot notikumu, darbību.
PiemēriSkatīties pa logu.
  • Skatīties pa logu.
  • Skatīties uz kalniem.
  • Skatīties izrādi.
1.1.formā: trešā persona Būt vērstam (kādā virzienā, kur) – par priekšmetiem, augiem u. tml.
PiemēriZiedi skatās uz sauli.
  • Ziedi skatās uz sauli.
2.Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
PiemēriSkatīties pēc siltas jakas.
  • Skatīties pēc siltas jakas.
2.1.Censties atrast piemērotu dzīvesbiedru.
PiemēriSkatīties pēc sievas.
  • Skatīties pēc sievas.
3.Rūpēties, gādāt (piem., par kārtību); uzmanīt, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
PiemēriSkatīties, lai vienmēr būtu tīrība.
  • Skatīties, lai vienmēr būtu tīrība.
4.Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
PiemēriSkatīties uz dzīvi nopietni.
  • Skatīties uz dzīvi nopietni.
4.1.Uzskatīt, pieņemt (par ko).
PiemēriSkatīties kā uz varoni.
  • Skatīties kā uz varoni.
Stabili vārdu savienojumiMelo acīs skatīdamies. Skatīties acīs patiesībai. Skatīties ar baltām acīm.