skatiens
skatiens lietvārds; vīriešu dzimte
Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
PiemēriMaigs skatiens.
- Maigs skatiens.
- Dzēlīgs skatiens.
- Novērst skatienu.
Stabili vārdu savienojumiAtveldzēt skatienu. Ieurbt skatienu.
- Atveldzēt skatienu — izraisīt labpatiku, vēlmi vērot (parasti krāšņu ainavu).
- Ieurbt skatienu idioma — cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
- Pamest skatienu gaisā — paskatīties uz augšu.
- Pavadīt ar skatienu — sekot ar skatienu.
- Skatiens pārskrien — saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
Stabili vārdu savienojumiAr skatienu mērīt. Ar skatienu mērot. Cik tālu vien skatiens sniedzas. Ietvert skatienā.
- Ar skatienu mērīt idioma — vērtējot pētījoši apskatīt.
- Ar skatienu mērot idioma — vērtējot pētījoši apskatīt.
- Cik tālu vien skatiens sniedzas — cik tālu var saredzēt.
- Ietvert skatienā — pilnīgi redzēt (ko).
- Izturēt skatienu — skatoties kādam acīs, nenovērsties.
- Laist skatienu idioma — skatīties.
- Pārlaist skatienu idioma — ātri vai pavirši pārskatīt.
- Skatiens satumst idioma — 1. Saka, ja redze kļūst vāja.2. Saka, ja (kāds) kļūst skumjš.
- Uzmest skatienu idioma — ātri paskatīties (uz ko).
- Vērtējošs skatiens — vērīgs, zinīgs skatiens.